Kredīts un azartspēles

Cilvēki parasti azartspēles salīdzina ar kredīta ņemšanu, jo apgalvo, ka gan kredīts, gan azartspēles var izraisīt atkarību un veicināt ģimenes bankrotu. Parasti cilvēki, kuri nav saistīti ar azartspēlēm nosoda pārējos cilvēkus, kas ir iesaistījušies šajā procesā. Tāpat ir arī ar kredītu. Tomēr abi procesi nemaz nav tik vienādi, jo kredīts ir pakalpojums, kad tev ir iespēja dabūt naudu īsā laikā un tad tev šī nauda ir jāatmaksā. Toties azartspēles ir kas cits – tu spēlē, nospēlē visu savu naudu un ceri, ka vienu reizi atgūsi visu atpakaļ, toties šī cerība ir tik ļoti vāja, jo procents, ka tev būs iespēja laimēt, ir ļoti zems. Jāatceras, ka kazino un azartspēles strādā ar tādu mehānismu, ka vienmēr ilgtermiņā tu zaudēsi (tas nav tā, ka tu, piemēram, paredzi sporta spēļu rezultātus un uzvari). Ja, iespējams, tu pāris reizes esi laimējis kādu mazu summu, bet tomēr ilgtermiņā tu nospēlē vairāk naudas, nekā to laimē.

Visas azartspēles parasti ir nosodītas, jo tās tikai veicina atkarību un cilvēki, kuri jau visu ir zaudējuši atkal un atkal atgriežas un azartspēļu iestādi, jo viņu galvās ir doma, ka ir iespēja laimēt. Parasti cilvēki nepamana, ka jau ir kļuvuši atkarīgi un cenšas spēlēt arī tad, kad viss jau ir zaudēts. Atkarīgais, kurš cer atgūt savu naudu var sēdēt dienu un nakti kazino zālē, bet jāatceras, ka kazino īpašnieki, parasti, ir visbagātākie cilvēki un tas nozīmē, ka procentuāli tev ir mazāka iespēja laimēt, nekā zaudēt. Atkarīgie cer uz laimi, bet viņi spēlē ar datorprogrammām, kurās jau ir ieprogrammēts, ka tu nelaimēsi. Arī mazajā Latvijā kazino īpašnieki spēj nopelnīt ļoti labi, kur azartspēļu un izložu industrijā viena gada laikā naudas apgrozījums sasniedz līdz pat 194 miljoniem eiro. Šis ir milzīgs skaitlis un pēc tā loģiski cilvēkam vajadzētu izspriest, ka, iesaistīties šajās spēles, nav laba doma. Šī visa nauda sakrājas no cilvēkiem, kas ar savu minimālo algu dodas uz kazino un visu nospēlē automātos.

Nav zināms, kādēļ cilvēki salīdzina kredītu ņemšanu ar kazino, jo tās ir divas pilnīgi dažādas lietas. Kredītu cilvēki ņem, lai nopirktu kādas sev vajadzīgas preces vai pakalpojumus, bet azartspēles ir paredzētas tikai tam, lai cilvēki savu naudu atstātu kazino telpās. Kredīta ņemšana protams, ka nav nepieciešama, bet tas ir sīkums, salīdzinot ar naudas daudzumu, kurš tiek nospēlēts azartspēlēs vienas dienas laikā. Arī Latvijā akciju sabiedrība Latvijas Loto nodarbojas ar azartspēļu rīkošanu un tā naudas apgrozījums gadā sasniedz 20 miljonus eiro.

Protams, ka azartspēles un kredīts ir apvienojams, jo ir cilvēki, kuri paņem naudu kredītā un uzreiz dodas to nospēlēt azartspēlēs. Šis ir ļaunākais, ko cilvēks var sev nodarīt, jo tādā veidā parādus būs jāmaksā ne tikai visu savu dzīvi, bet arī bērni šo kredītu saņems mantojumā. Bet jāatceras, ka cilvēkam ir visas tiesības izlemt, ko darīt ar savu naudu. Toties, ja redzat, ka jūsu paziņa vai draugs ir aizrāvies ar azartspēlēm, labāk būtu viņu atrunāt no tām, nekā pašam iesaistīties.

Raksts tapis, sadarbojoties ar http://www.tavskazino.com/.

Padomi azartspēļu spēlēšanā

Daudzi cilvēki noteikti ir vismaz reizi pamēģinājuši kādas no azartspēlēm, jo arī Latvijā gluži kā citās valstīs, kur tās nav aizliegtas, tās ir ļoti viegli pamanāmas un pat aicinošas. Noteikti padomi azartspēļu jomā var palīdzēt justies drošāk vai progresēt tā, lai tas nekļūtu par atkarību vai pilnībā neizputinātu.

Disciplīna
Disciplīna ir viena no svarīgākajiem aspektiem jebkādā azartiskā spēlē – derības zirgu skriešanās sacīkstēs, pokers, rulete u. tml. Ja jūs veiciet azartspēļu darījumus bez disciplīnas, tad jūs noteikti samazinās izredzes konsekventi vinnēt vai vismaz pieņemt racionālus lēmumus, lai zinātu, kad apstāties.

Nekad necentieties par katru cenu atgūt zaudējumus
Ja notikumi ir pret jums, rodas kārdinājums spēlēt vairāk naudas, lai mēģinātu gūt peļņu vai vismaz atpelnītu to, kas pazaudēts. Šāda taktika tikai palielina iespējas, kas tiks zaudētas vairāk. Gadījumā, ja ir manāms azarta sindroms, labāk ir meklēt profesionālu palīdzību. Samierināties ar zaudējumiem noteikti nav viegli, taču arī to ir jāvar. Ir iespējams izbaudīt arī spēļu automātus u.c. krāsainās spēles, jo tām nevajadzētu pievilināt vēl vairāk tikai tāpēc, ka ir zaudēts.

Stratēģijas nozīme
Ir skaidrs, ka nav iespējams vienmēr uzvarēt un daži zaudējumi ir neizbēgami. Tomēr stratēģiskas derību likmes var palīdzēt izvairīties no izputināta maciņa. Visoptimālākais risinājums ir katrā likmē nelikt vairāk par 2,5% no sākotnējā vai maksimālā budžeta. Maksimālo limitu katrs nosaka pats, gluži tāpat arī salīdzinājumā ar iespējām vinnēt. Lielākajai daļai spēļu dalībnieku nav struktūras savās likmēs, un tie tik un tā der uz naudas, nedomājot par to, cik lielu daļu no tās var zaudēt vai cik tad īsti daudz viņi cenšas uzvarēt. Spēlētājam ir jāprot darboties ir kā uzņēmumam ar pārdomātiem mērķiem, kas ir izmērāmi, sasniedzami, reālistiski un ar kontrolētiem laika periodiem. Līdzdalības stratēģijai pēc tam ir jābūt strukturētai, lai sasniegtu mērķus vai mazinātu neveiksmju negatīvo ietekmi. Protams, nevienam nepatīk pazaudēt, bet ir jāiemācās soļot tālāk. Ne katrs azartspēļu moments būs pozitīvs, un ir svarīgi, lai to varētu atrisināt un racionāli pieņemt tālākos lēmumus.

Specializēšanās
Visiem veiksmīgajiem uzņēmumiem un līdz ar to arī spēlētājiem specializācija azartspēlēs nedrīkst būt izņēmums. Specializēšanās palīdz labāk izpētīt jūsu konkrēto izvēlēto jomu. Mazāks skaits dažādu spēļu ar mērķtiecīgāku atlasi, kas balstīta uz stabilu statistiku un pētniecību, ir daudz labāks veids, kā ieguldīt naudas līdzekļus, nevis izmantot peļņu un dažādu spēļu. Katram ir vērts rūpīgi apskatīt savas derības un kura joma šķiet veiksmīgākā specializācijai un kura pašam patīk, jo tas jau ir viens liels solis, lai azartspēļu rezultāts būtu daudz patīkamāks gan pašam spēlētājam, gan kopējai kompānijai, ar ko viņš ai viņa spēlē. Spilgts piemērs ir sporta likmes, kur, ja vien specializējies konkrētajā jomā, itin viegli uzmini sporta spēļu rezultātus.

Atturība no grādīgiem dzērieniem
Daudzos kazino tiek piedāvāts bezmaksas alkohols, kad jūs spēlējat azartspēles ar motivāciju, lai tu zaudētu savu disciplīnu. Iereibis cilvēks noteikti šķirās no naudas daudz vienkāršāk un daudz nepārdomā stratēģiju vai kādās tieši azartspēlēs iesaistīties. Azartspēļu uzņēmumi lielā mērā paļaujas uz klientu vieglprātību un alkatību.

Šie ir tikai pāris ieteikumi, kas noteikti var palīdzēt izvairīties no nepatīkamām situācijām azartspēļu jomā. Tādā veidā ir iespējams arī palīdzēt kontrolēt to, cik daudz un kas tiek spēlēts. Azartspēles pašas par sevi var izraisīt atkarību un daudzi pat īsti nejūt, kad tas ir sācies. Līdz ar to noteikti ir vērts pārdomāt savu uzvedību un stratēģiskos paņēmienus.

Kas ir interneta kazino?

Azartspēles jeb Τυχερά Παιχνίδια ir gadu tūkstošiem senas, taču tās laika gaitā ir mainījušās un ieguvušas citādāku formu. Mūsdienās kazino un spēļu zālēs vēl joprojām ir pieejams daudzas klasiskās kazino spēles, kas tiek spēlētas pret īstiem cilvēkiem un dīleriem, taču daudz populārāka ir jaunā azartspēļu forma – interneta jeb online kazino. Kas tad ir interneta kazino un kāpēc tie kļuvuši tik populāri?

Ap 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem sāka attīstīties datori un internets. Pamazām datori ar interneta pieslēgumu kļuva arvien pieejamāki plašākai sabiedrībai un tas bija laiks, kad sākās dažādu procesu datorizēšana. Arī azartspēles nebija nekāds izņēmums. Attīstoties naudas pārskaitījumiem internetā, radās iespēja azartspēles rīkot arī spēlētājiem neesot uz vietas kazino. Dažādas datorspēles jau bija pieejamas, un apvienojot tās ar iespēju pārskaitīt naudu, radās iespēja organizēt tiešsaistes azartspēles. Jau līdz deviņdesmito gadu beigām, interneta kazino bija savairojušies visā pasaulē, īpaši ASV un azartspēles internetā bija kļuvušas par ierastu praksi.

Tā kā interneta kazino krāpšanas gadījumi notika visai bieži, turklāt šie kazino veicināja azartspēļu industrijas attīstību, kas nebija vēlams, ASV interneta kazino tika aizliegti, taču tas tikai nedaudz bremzēja to attīstību un popularitāti, nevis pilnībā to apstādināja. Tāpat cilvēki spēlēja azartspēles interneta kazino un to popularitāte tikai pieauga. 1999. gadā tika izveidoti arī tiešsaistes kazino, kuros varēja spēlēt vairāki spēlētāji no visas pasaules, kas šos tiešsaistes kazino padarīja ļoti līdzīgus tradicionālajiem kazino. Vienīgā atšķirība bija tā, ka spēlētājs varēja atrasties savā mājā, pie datora un viņam nekur nebija jāiet.

Kopš tā laika ir mainījies piedāvāto azartspēļu klāsts un tiešsaistes kazino izskats. Mūsdienās interneta kazino var spēlēt gandrīz visas iespējamās kazino spēles. Tajos pieejami gan spēļu automāti, gan kāršu spēles, gan skaitļu loterijas, gan daudzas sitas spēles, kuras pieejams īstajos kazino un spēļu zālēs. Interneta kazino var būt gan pilnībā automatizēts, gan arī tajos var darboties īsti dīleri un krupjē. Mūsdienās interneta kazino ir daudz populārāki nekā īstie kazino, jo tie ir ērtāki. Cilvēki var spēlēt no jebkuras vietas pasaulē, jebkurā laikā.

Interneta kazino, tāpat kā visas citas ar azartspēlēm saistītās iestādes, katrā valstī uzrauga to kontrolējošās institūcijas. Tas tiek darīts tāpēc, lai mazinātu nelegālo interneta kazino darbību un novērstu pārkāpumus un krāpniecības iespējas oficiālajos kazino. Latvijā, piemēram, nesen tika bloķēti vairāki interneta kazino, piemēram, kazino ιστοσελίδες, kas nav reģistrēti Latvijā. Tāpat tiek izskatītas spēlētāju sūdzības, saistībā ar iespējamiem krāpšanās gadījumiem un rezultātu sagrozīšanu par labu kazino. Tā kā vis interneta kazino tiek uzraudzīti, krāpšanās iespēja gan ir ļoti niecīga un interneta kazino ir tik pat droši kā ikviens īsts kazino vai spēļu zāle.

Kā atrast alerģijas izraisītājus?

Alerģijas visbiežāk rodas tieši bērniem un jauniešiem, taču alerģijas var parādīties un arī izzust jebkurā vecumā. Arī alerģiju izpausmes var būt dažādas, sākot no ādas niezes un vieglām nepatīkamām sajūtām un beidzot pat ar anafilaktisko šoku, elpas trūkumu un samaņas zudumu. Tieši alerģisko izpausmju neparedzamības dēļ, tās ir grūti konstatēt un vēl jo grūtāk ir saprast, no kā tieši varētu būt radusies alerģija. Parasti, ja rodas aizdomas par alerģiskām izpausmēm, uzreiz tiek domāts par to, vai cilvēks nav sācis lietot kādus jaunus produktus vai kaut ko mainījis savā dzīvesveidā, taču, tā kā alerģijas var arī parādīties pēkšņi, alergēns var būt kāds produkts, ko esat lietojis visu savu mūžu, tikai iepriekš alerģisko reakciju nebija.

Lai atrastu alerģijas izraisītājus un vispār konstatētu alerģijas, ir jādodas pie ārsta. Sākumā noteikti vajadzētu doties pie ģimenes ārsta, kas palīdzēs saprast, vai tiešām runa varētu būt par alerģijām. Ļoti bieži alerģijas tiek jauktas ar citām slimībām, piemēram, como apostar no futebol. Varbūt jūsu ģimenes ārsts uzreiz var uzstādīt citu diagnozi. Ja nē, viņš nosūtīs jūs pie alergologa.

Alergologs jau precīzāk mācēs pateikt, vai jums varētu būt alerģijas un uzvedināt uz domu par to, no kā šīs alerģijas varētu būt. Pēc tam, tiek veiks kāds no alergēnu testiem. Viens ir tās saucamās ādas proves. Tas nozīmē, ka uz ādas tiek uzlikts neliels gabaliņš no potenciālā alergēna un ar sterilu adatu āda tiem mazliet ieskrāpēta. Pēc tam tiek vērota reakcija uz ādas. Ja āda sapampst, apsārst vai ir manāmas citas līdzīgas izpausmes, tas apstiprina alerģiju. Ja nekādas izmaiņas nav novērojamas, alerģijas nav. Otras variants ir vienkārši nodot asins analīzes. Pēc tam potenciālie alergēni tiek testēti uz asinīm, laboratorijā. Alergēnu diagnostikā ar asins analīžu palīdzību izmanto tīrus alergēnus, kas mazliet traucē precīzai diagnostikai, jo daudzi produkti un vielas, kas ir potenciālie alergēni, ir kombinēti.

Lielākais mīnuss abām metodēm ir tāds, ka katrs alergēns jāpārbauda atsevišķi. Ja, izvēloties pārbaudāmos iespējamos alerģijas izraisītājus tiek domāts algoritmiski, proti, par to, kur kā un kad alerģija izpaužas, nereti ir iespējams atrast alergēnus, bet reizēm tomēr tie paslīd garām. Ādas provēm iespējams vienā reizē veikt pārbaudi uz 15 alergēniem, bet asinsanalīzēm vairāk. Ja visas analīzes ir negatīvas, cilvēki nereti sāk noliegt domu, ka tā varētu būt alerģija, taču bieži vien izrādās, ka tās ir kādas specifiskākas alerģijas, piemēram, pret kādām vielām, kas atrodas kosmētikas produktu sastāvā utt. Vienkārši alergēnu testā šīs vielas netiek pārbaudītas.

Ja jums ir pamatotas aizdomas par kādu alerģiju, jums nevajadzētu padoties un turpināt meklēt iespējamos alergēnus. Veiciet atkārtotus testus, rūpīgi piedomājot pie tā, kādos apstākļos alerģijas izpaužas vistiešāk. Ja jums pašām ir aizdomas par kādiem specifiskiem alergēniem, pamainiet vidi, dzīvesveidu vai produktus, ko lietojat un pavērojiet atšķirības. Noteikti nevajadzētu pret alerģijām izturēties pavirši, jo tās var pāraugt daudz nopietnākās slimībās.

visite o site, ja vēlaties iepazīties ar izplatītāko alerģiju sarakstu.

Veģetārisma veidi

Kaut gan kopumā veģetārisma ideoloģija visiem ir skaidra, proti, tās pamatā ir dzīvnieku tiesību aizstāvība un gaļas industrijas negatīvās ietekmes mazināšana, interpretācija par to, kādiem līdzekļiem to var panākt atšķiras pat pašu veģetāriešu vidū. Tāpat atšķirīga ir arī cilvēku vēlme ierobežot savas vēlmes un vajadzības šīs idejas vārdā, tāpēc veģetāriskam ir izveidojušies ļoti daudzi apakš virzieni. Šeit būs daži no populārākajiem veģetārisma veidiem, kurus apkopojis www.oiapostas.com.

Ovolaktoveģetārisms ir viens no izplatītākajiem veģetārisma veidiem gan Latvijā gan pasaulē. Šī veģetārisma veida piekritēji neēd neko, kā izgatavošana prasa dzīvnieku upurus, jeb kā pagatavošanai ir jānogalina dzīvnieks. Ovolaktoveģetārieši neēd gaļu, tajā skaitā zivju gaļu, putna gaļu un jūras veltes, kā arī dzīvnieku taukus un produktus, kuru izgatavošanā tiek lietoti dzīvnieku tauki. Dzīvnieku izcelsmes produktus, ko var iegūt nenogalinot dzīvnieku, kā, piemēram, olas un piena produktus šī veģetārisma veida piekritēji ēd. Nereti atsevišķi tiek izdalīts laktoveģetārisms, kura piekritēji lieto piena produktus, bet neēd olas, kā arī ovoveģetārisms, kura piekritēji ēd olas, taču uzturā nelieto piena produktus.

Vegānisms ir tā saucamais īstais veģetārisms. Nereti runājot par veģetārismu, tiek saprasts tieši vegānisms, kas nozīmē, ka uzturā netiek lietoti pilnīgi nekādi dzīvnieku valsts izcelsmes produkti. Vegāni neēd nekāda veida gaļu, olas, piena produktus un pat medu. Vegāni ir stingri pārliecināti, ka ļaunumu dzīvniekiem nodara ne vien nogalināšana tiešā veidā, bet arī viņu izmantošana pārtikas produktu ieguvē, jo tā ir dzīvnieku mocīšana.

Frutārisms ir ļoti stingrs vegānisma veids. Frutāristi ne vien atsakās no gaļas un jebkādiem dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem, bet arī daudziem augu valsts izcelsmes produktiem. Viņi var ēst, piemēram, augļus un ogas, jo noplūcot no auga šo daļu, augs neiet bojā un var turpināt augt. Graudaugus un saknes frutāristi neēd, jo, lai tos iegūtu, ir jāiet bojā pašam augam. Frutārisms netiek vērtēts īpaši pozitīvi, jo šāds uzturs ir nepietiekams un nav iespējas uzņemt visas organismam vajadzīgās uzturvielas.

Fregānisms arī nereti tiek pieskaitīts pie veģetārisma veidiem, kaut gan fregānistu ideoloģija ir visnotaļ atšķirīga no veģetāriešu ideoloģijas. Ja veģetārieši cīnās tikai pret gaļas industriju, tad fregānisti pret visu tirgus ekonomiku kopumā. Viņi uzskata, ka ražotāji un tirgotāji tikai izmanto patērētājus un cenšas viņus apkrāpt. Fregānisti parasti pārtiek no tā, ko citi izmet laukā, tādā veidā mazinot pārtikas izniekošanu un nepiedaloties tirgus ekonomikā. Jāsaka gan, ka daudzi fregānisti ēd gaļu un dzīvnieku izcelsmes produktus, taču, tā kā viņi to nepērk paši, viņi neveicina gaļas industrijas attīstību.

Šīs gan nav vienīgās veģetārisma diētas. Katrai no tām var būt dažādi atzari, apakš veidi un izņēmumi. Piemēram, ir veģetārieši, kas atdzīt tikai vienas kultūras, piemēram, rīsu, lietošanu uzturā. Katram veģetārisma apakš veidam ir sava doma un ideja.

Paldies oiapostas.com!

Pašu gatavoti krājumi ziemai

Kumelīšu ievārījums

Visbiežāk, kumelītes mēs lietojam ārstnieciskas tējas pagatavošanai un reti kurš no mums zina, ka no kumelīšu ziediem var pagatavot oriģinālu našķi aukstajam ziemas laikam – kumelīšu ievārījumu. Ievārījumam ir saldskāba garša un brīnišķīgs ziedu aromāts.

Kumelīšu ievārījuma sastāvdaļas:

  • 0,75 glāzes kumelīšu ziedu;
  • 3 ēdamkarotes cukura;
  • 0,25 tējkarotes citronskābes;
  • 1 ēdamkarote želatīna vai pektīna.
  • Kumelīšu ievārījuma pagatavošana:

Kumelīšu ziedus attīra no kātiņiem un nomazgā. Katliņā ielej 500 ml ūdens un ieber kumelīšu ziedus, vāra desmit minūtes. Iegūto novārījumu izkāš caur divās kārtās saliktu marles gabalu, ziedus izmet, bet iegūto šķidrumu atkal salej katliņā, pievieno cukuru un citronskābi. Ūdens peldē izkausējiet pirms tam iemērkto želatīnu vai pektīnu un mazā strūkliņā, pakāpeniski maisot, pievienojiet to kumelīšu novārījumam. Želatīns acumirklī izkusīs, tad samaziniet uguni līdz minimumam un atstājiet ievārījumu vārīties vēl, aptuveni, 5 – 7 minūtes.

Karsto ievārījumu salejiet sterilizētās burciņās un aizvākojiet ar sterilizētiem vāciņiem. Uzglabājiet tieši tāpat kā pārējos ievārījumus – vēsā telpā. Pasniedziet kopā ar biezpiena sacepumiem, biezpiena plācenīšiem, aukstiem pudiņiem vai saldējumu.

Marinēti tomāti ar vīnogām

Konservēšana ir ļoti aizrautīga nodarbošanās, neskatoties uz to, ka ir samērā darbietilpīga. Daudzas saimnieces, ar lielāko prieku, visu vasaru gatavo krājumus ziemai – konservē dārzeņus, augļus un ogas. Rudenī, čaklajām saimniecēm, pagraba plaukti lūzt no pārpilnības.

Lai konservēšana sagādātu jums tikai prieku, jūsu rīcībā ir jābūt visiem nepieciešamajiem traukiem: dažāda izmēra katliem, bļodām, īpaši lielam katlam sterilizēšanai, mērāmajam traukam, caurdurim, rīvei, gaļas mašīnai vai blenderim, kā arī valcējamajam aparātam, metāla vāciņiem un dažāda izmēra burciņām.

Tieši tāpat, jums būs nepieciešams arī samērā plašs, dažādu garšvielu klāsts: sāls, cukurs, pipari, etiķis, krustnagliņas, smaržīgie pipari, kanēlis, lauru lapas, utt. Kādreiz ir nepieciešami arī zaļumi: mārrutka saknes, ķiploki, upeņu lapas, ķiršu lapas, dilles, utt.

Atcerieties, burciņas un vāciņus, kas ir paredzēti konservēšanai vajag ne tikai kārtīgi nomazgāt, bet arī sterilizēt – tvaicējot, cepeškrāsni vai mikroviļņu krāsnī.

Sastāvdaļas:

  • 2 kg plūmju tomātu;
  • 500 g balto vīnogu.
  • Marinādei (3 – litru burkai):
  • 3 lauru lapas;
  • 4 krustnagliņas;
  • 6 melno piparu graudiņi;
  • 1,5 ēd 9% etiķa;
  • 2 ēd sāls;
  • 4 ēd cukura.

Pagatavošana:

Cietus, nogatavojušos tomātus un vīnogas nomazgā. Vīnogas atdala no ķekara. Notīriet ķiplokus un sagrieziet daiviņās. Tīrās burkās ieberiet sausās garšvielas (izņemot sāli un cukuru). Tad sakārtojiet burkās tomātus, ķiplokus un vīnogas.

Uzvāriet ūdeni un salejiet burkās. Apsedziet ar vāciņiem un atstājiet uz 5 – 10 minūtēm. Nolejiet ūdeni un atkal to uzvāriet, aplejiet ar to atkal tomātus burkas un atstājiet uz 5 – 10 minūtēm.

Atkal nolejiet ūdeni, pievienojiet tam sāli un cukuru. Uzvāriet, aplejiet tomātus un pievienojiet etiķi. Aizvalcējiet vāciņus, apgrieziet burkas uz leju ar vāciņiem un ietiniet segās, ļaujiet tām atdzist līdz rītam. Pēc tam novietojiet tās uzglabāšanai paredzētajā vietā.

Citas receptes lasiet www.alfakasino.com.

Cik efektīva patiesībā ir fitoterapija?

Pateicoties mūsdienu medicīnas sasniegumiem, tāda farmācijas daļa kā fitoterapija jeb ārstēšana ar augu preparātiem un drogām nereti tiek atstāta novārtā. Protams, ir cilvēki, kas tieši vairāk uzticas augiem, jo pastāv uzskats, ka tie ir nekaitīgāki nekā daudzas zāles un modernās ārstēšanas metodes, taču liela daļa cilvēku alternatīvās medicīnas metodes neatzīst, vai arī uzskata, ka to iedarbība nav gana spēcīga, lai patiešām izārstētu nopietnas slimības. Kā tad īsti ir – vai ārstniecības augi ir brīnumlīdzeklis, kas bez blakusefektiem un nepatīkamām ārstēšanas metodēm var izārstēt jebkuru slimību, vai arī tas ir tikai placebo un patiesībā jāuzticas tikai modernajiem medicīnas sasniegumiem? Par to vairāk pastāstīs acasino.sk.

Uzreiz varam pateikt, ka fitoterapija nav pseidozinātne, kas balstīta un nepierādītiem pieņēmumiem, kā daudzi cilvēki uzskata. Fitoterapija neaprobežojas vien ar zāļu tējiņām, kas jādzer saaukstēšanās gadījumā. Augu iedarbība uz cilvēka organismu ir pētīta un pierādīta. Auga sastāvā ir dažādi ķīmiski savienojumi. Tie, gan nodrošina auga enerģētiskās vajadzības, gan to izmantošanu. Enerģētiskās vajadzības nodrošina, piemēram, ogļhidrāti, olbaltumvielas, lipīdi, bet tās tiek patērētas ar fermentiem, enzīmiem un mikroelementiem. Kā zināms, visas šīs vielas, ir nepieciešams ne vien augiem, bet arī cilvēkiem.

Kā zināms ogļhidrāti ir arī cilvēka galvenais enerģijas avots. Arī olbaltumvielas ir gan enerģijas gan aminoskābju avots cilvēka organismam. Tauki jeb lipīdi ir organisma enerģijas rezerve, kā arī tie pilda antioksidantu funkcijas. No tā varam secināt, kas šūnu un bioķīmisko reakciju norises līmenī augs ir līdzīgs organisms cilvēkam. Tas nozīmē, ka ir bioķīmiskie savienojumi, kas augos un cilvēkos veic vienas un tās pašas funkcijas. Šos savienojums ievadot cilvēka organismā, var tikt panākta dažādu slimību ārstēšana vai profilaktiska iedarbība. Tātad, augi tiešām var tikt izmantoti kā zāles, ja tiek izpētīts auga sastāvs un auga bioķīmisko daļu ietekme uz cilvēka organismu.

Cits jautājums ir par to, cik fitoterapija ir efektīva un nekaitīga. Kā zināms, arī rūpnieciski ražoto zāļu sastāvā ir augu preparāti, taču starpība ir tāda, ka tajos ir izmatoti vien atsevišķi elementi, kas iegūti no augiem un atdalīti ar dažādu ķīmisku un mehānisku procesu palīdzību. Zāles ir daudz koncentrētākas un līdz ar to, zāļu iedarbība ir spēcīgāka. Lai fitoterapija dotu vēlamos rezultātus, ir jāpārzina auga patiesā ietekme uz organismu. Jāņem vērā, ka augi satur konkrētu sastāva vielu kompleksu, kas patiesībā nemaz nav cilvēkam domāts. Tas ir paredzēts paša auga bioķīmiskajiem procesiem, tāpēc jāzina, vai ārstējot vienu kaiti, netiek nodarīts pāri organismam citā veidā. Arī fitoterapija ir medicīna, tāpēc nopietnas slimības ar augu preparātu palīdzību nevajadzētu mēģināt ārstēt pašrocīgi. Protams, visiem labi zināmās zāļu tējiņas, ko lietojama arī ikdienā, neko ļaunu nenodarīs, taču indīgo augu izmantošana var būt bīstama.