Pašu gatavoti krājumi ziemai

Kumelīšu ievārījums

Visbiežāk, kumelītes mēs lietojam ārstnieciskas tējas pagatavošanai un reti kurš no mums zina, ka no kumelīšu ziediem var pagatavot oriģinālu našķi aukstajam ziemas laikam – kumelīšu ievārījumu. Ievārījumam ir saldskāba garša un brīnišķīgs ziedu aromāts.

Kumelīšu ievārījuma sastāvdaļas:

  • 0,75 glāzes kumelīšu ziedu;
  • 3 ēdamkarotes cukura;
  • 0,25 tējkarotes citronskābes;
  • 1 ēdamkarote želatīna vai pektīna.
  • Kumelīšu ievārījuma pagatavošana:

Kumelīšu ziedus attīra no kātiņiem un nomazgā. Katliņā ielej 500 ml ūdens un ieber kumelīšu ziedus, vāra desmit minūtes. Iegūto novārījumu izkāš caur divās kārtās saliktu marles gabalu, ziedus izmet, bet iegūto šķidrumu atkal salej katliņā, pievieno cukuru un citronskābi. Ūdens peldē izkausējiet pirms tam iemērkto želatīnu vai pektīnu un mazā strūkliņā, pakāpeniski maisot, pievienojiet to kumelīšu novārījumam. Želatīns acumirklī izkusīs, tad samaziniet uguni līdz minimumam un atstājiet ievārījumu vārīties vēl, aptuveni, 5 – 7 minūtes.

Karsto ievārījumu salejiet sterilizētās burciņās un aizvākojiet ar sterilizētiem vāciņiem. Uzglabājiet tieši tāpat kā pārējos ievārījumus – vēsā telpā. Pasniedziet kopā ar biezpiena sacepumiem, biezpiena plācenīšiem, aukstiem pudiņiem vai saldējumu.

Marinēti tomāti ar vīnogām

Konservēšana ir ļoti aizrautīga nodarbošanās, neskatoties uz to, ka ir samērā darbietilpīga. Daudzas saimnieces, ar lielāko prieku, visu vasaru gatavo krājumus ziemai – konservē dārzeņus, augļus un ogas. Rudenī, čaklajām saimniecēm, pagraba plaukti lūzt no pārpilnības.

Lai konservēšana sagādātu jums tikai prieku, jūsu rīcībā ir jābūt visiem nepieciešamajiem traukiem: dažāda izmēra katliem, bļodām, īpaši lielam katlam sterilizēšanai, mērāmajam traukam, caurdurim, rīvei, gaļas mašīnai vai blenderim, kā arī valcējamajam aparātam, metāla vāciņiem un dažāda izmēra burciņām.

Tieši tāpat, jums būs nepieciešams arī samērā plašs, dažādu garšvielu klāsts: sāls, cukurs, pipari, etiķis, krustnagliņas, smaržīgie pipari, kanēlis, lauru lapas, utt. Kādreiz ir nepieciešami arī zaļumi: mārrutka saknes, ķiploki, upeņu lapas, ķiršu lapas, dilles, utt.

Atcerieties, burciņas un vāciņus, kas ir paredzēti konservēšanai vajag ne tikai kārtīgi nomazgāt, bet arī sterilizēt – tvaicējot, cepeškrāsni vai mikroviļņu krāsnī.

Sastāvdaļas:

  • 2 kg plūmju tomātu;
  • 500 g balto vīnogu.
  • Marinādei (3 – litru burkai):
  • 3 lauru lapas;
  • 4 krustnagliņas;
  • 6 melno piparu graudiņi;
  • 1,5 ēd 9% etiķa;
  • 2 ēd sāls;
  • 4 ēd cukura.

Pagatavošana:

Cietus, nogatavojušos tomātus un vīnogas nomazgā. Vīnogas atdala no ķekara. Notīriet ķiplokus un sagrieziet daiviņās. Tīrās burkās ieberiet sausās garšvielas (izņemot sāli un cukuru). Tad sakārtojiet burkās tomātus, ķiplokus un vīnogas.

Uzvāriet ūdeni un salejiet burkās. Apsedziet ar vāciņiem un atstājiet uz 5 – 10 minūtēm. Nolejiet ūdeni un atkal to uzvāriet, aplejiet ar to atkal tomātus burkas un atstājiet uz 5 – 10 minūtēm.

Atkal nolejiet ūdeni, pievienojiet tam sāli un cukuru. Uzvāriet, aplejiet tomātus un pievienojiet etiķi. Aizvalcējiet vāciņus, apgrieziet burkas uz leju ar vāciņiem un ietiniet segās, ļaujiet tām atdzist līdz rītam. Pēc tam novietojiet tās uzglabāšanai paredzētajā vietā.

Citas receptes lasiet www.alfakasino.com.

Cik efektīva patiesībā ir fitoterapija?

Pateicoties mūsdienu medicīnas sasniegumiem, tāda farmācijas daļa kā fitoterapija jeb ārstēšana ar augu preparātiem un drogām nereti tiek atstāta novārtā. Protams, ir cilvēki, kas tieši vairāk uzticas augiem, jo pastāv uzskats, ka tie ir nekaitīgāki nekā daudzas zāles un modernās ārstēšanas metodes, taču liela daļa cilvēku alternatīvās medicīnas metodes neatzīst, vai arī uzskata, ka to iedarbība nav gana spēcīga, lai patiešām izārstētu nopietnas slimības. Kā tad īsti ir – vai ārstniecības augi ir brīnumlīdzeklis, kas bez blakusefektiem un nepatīkamām ārstēšanas metodēm var izārstēt jebkuru slimību, vai arī tas ir tikai placebo un patiesībā jāuzticas tikai modernajiem medicīnas sasniegumiem? Par to vairāk pastāstīs acasino.sk.

Uzreiz varam pateikt, ka fitoterapija nav pseidozinātne, kas balstīta un nepierādītiem pieņēmumiem, kā daudzi cilvēki uzskata. Fitoterapija neaprobežojas vien ar zāļu tējiņām, kas jādzer saaukstēšanās gadījumā. Augu iedarbība uz cilvēka organismu ir pētīta un pierādīta. Auga sastāvā ir dažādi ķīmiski savienojumi. Tie, gan nodrošina auga enerģētiskās vajadzības, gan to izmantošanu. Enerģētiskās vajadzības nodrošina, piemēram, ogļhidrāti, olbaltumvielas, lipīdi, bet tās tiek patērētas ar fermentiem, enzīmiem un mikroelementiem. Kā zināms, visas šīs vielas, ir nepieciešams ne vien augiem, bet arī cilvēkiem.

Kā zināms ogļhidrāti ir arī cilvēka galvenais enerģijas avots. Arī olbaltumvielas ir gan enerģijas gan aminoskābju avots cilvēka organismam. Tauki jeb lipīdi ir organisma enerģijas rezerve, kā arī tie pilda antioksidantu funkcijas. No tā varam secināt, kas šūnu un bioķīmisko reakciju norises līmenī augs ir līdzīgs organisms cilvēkam. Tas nozīmē, ka ir bioķīmiskie savienojumi, kas augos un cilvēkos veic vienas un tās pašas funkcijas. Šos savienojums ievadot cilvēka organismā, var tikt panākta dažādu slimību ārstēšana vai profilaktiska iedarbība. Tātad, augi tiešām var tikt izmantoti kā zāles, ja tiek izpētīts auga sastāvs un auga bioķīmisko daļu ietekme uz cilvēka organismu.

Cits jautājums ir par to, cik fitoterapija ir efektīva un nekaitīga. Kā zināms, arī rūpnieciski ražoto zāļu sastāvā ir augu preparāti, taču starpība ir tāda, ka tajos ir izmatoti vien atsevišķi elementi, kas iegūti no augiem un atdalīti ar dažādu ķīmisku un mehānisku procesu palīdzību. Zāles ir daudz koncentrētākas un līdz ar to, zāļu iedarbība ir spēcīgāka. Lai fitoterapija dotu vēlamos rezultātus, ir jāpārzina auga patiesā ietekme uz organismu. Jāņem vērā, ka augi satur konkrētu sastāva vielu kompleksu, kas patiesībā nemaz nav cilvēkam domāts. Tas ir paredzēts paša auga bioķīmiskajiem procesiem, tāpēc jāzina, vai ārstējot vienu kaiti, netiek nodarīts pāri organismam citā veidā. Arī fitoterapija ir medicīna, tāpēc nopietnas slimības ar augu preparātu palīdzību nevajadzētu mēģināt ārstēt pašrocīgi. Protams, visiem labi zināmās zāļu tējiņas, ko lietojama arī ikdienā, neko ļaunu nenodarīs, taču indīgo augu izmantošana var būt bīstama.