Cik efektīva patiesībā ir fitoterapija?

Pateicoties mūsdienu medicīnas sasniegumiem, tāda farmācijas daļa kā fitoterapija jeb ārstēšana ar augu preparātiem un drogām nereti tiek atstāta novārtā. Protams, ir cilvēki, kas tieši vairāk uzticas augiem, jo pastāv uzskats, ka tie ir nekaitīgāki nekā daudzas zāles un modernās ārstēšanas metodes, taču liela daļa cilvēku alternatīvās medicīnas metodes neatzīst, vai arī uzskata, ka to iedarbība nav gana spēcīga, lai patiešām izārstētu nopietnas slimības. Kā tad īsti ir – vai ārstniecības augi ir brīnumlīdzeklis, kas bez blakusefektiem un nepatīkamām ārstēšanas metodēm var izārstēt jebkuru slimību, vai arī tas ir tikai placebo un patiesībā jāuzticas tikai modernajiem medicīnas sasniegumiem? Par to vairāk pastāstīs acasino.sk.

Uzreiz varam pateikt, ka fitoterapija nav pseidozinātne, kas balstīta un nepierādītiem pieņēmumiem, kā daudzi cilvēki uzskata. Fitoterapija neaprobežojas vien ar zāļu tējiņām, kas jādzer saaukstēšanās gadījumā. Augu iedarbība uz cilvēka organismu ir pētīta un pierādīta. Auga sastāvā ir dažādi ķīmiski savienojumi. Tie, gan nodrošina auga enerģētiskās vajadzības, gan to izmantošanu. Enerģētiskās vajadzības nodrošina, piemēram, ogļhidrāti, olbaltumvielas, lipīdi, bet tās tiek patērētas ar fermentiem, enzīmiem un mikroelementiem. Kā zināms, visas šīs vielas, ir nepieciešams ne vien augiem, bet arī cilvēkiem.

Kā zināms ogļhidrāti ir arī cilvēka galvenais enerģijas avots. Arī olbaltumvielas ir gan enerģijas gan aminoskābju avots cilvēka organismam. Tauki jeb lipīdi ir organisma enerģijas rezerve, kā arī tie pilda antioksidantu funkcijas. No tā varam secināt, kas šūnu un bioķīmisko reakciju norises līmenī augs ir līdzīgs organisms cilvēkam. Tas nozīmē, ka ir bioķīmiskie savienojumi, kas augos un cilvēkos veic vienas un tās pašas funkcijas. Šos savienojums ievadot cilvēka organismā, var tikt panākta dažādu slimību ārstēšana vai profilaktiska iedarbība. Tātad, augi tiešām var tikt izmantoti kā zāles, ja tiek izpētīts auga sastāvs un auga bioķīmisko daļu ietekme uz cilvēka organismu.

Cits jautājums ir par to, cik fitoterapija ir efektīva un nekaitīga. Kā zināms, arī rūpnieciski ražoto zāļu sastāvā ir augu preparāti, taču starpība ir tāda, ka tajos ir izmatoti vien atsevišķi elementi, kas iegūti no augiem un atdalīti ar dažādu ķīmisku un mehānisku procesu palīdzību. Zāles ir daudz koncentrētākas un līdz ar to, zāļu iedarbība ir spēcīgāka. Lai fitoterapija dotu vēlamos rezultātus, ir jāpārzina auga patiesā ietekme uz organismu. Jāņem vērā, ka augi satur konkrētu sastāva vielu kompleksu, kas patiesībā nemaz nav cilvēkam domāts. Tas ir paredzēts paša auga bioķīmiskajiem procesiem, tāpēc jāzina, vai ārstējot vienu kaiti, netiek nodarīts pāri organismam citā veidā. Arī fitoterapija ir medicīna, tāpēc nopietnas slimības ar augu preparātu palīdzību nevajadzētu mēģināt ārstēt pašrocīgi. Protams, visiem labi zināmās zāļu tējiņas, ko lietojama arī ikdienā, neko ļaunu nenodarīs, taču indīgo augu izmantošana var būt bīstama.