Veģetārisma veidi

Kaut gan kopumā veģetārisma ideoloģija visiem ir skaidra, proti, tās pamatā ir dzīvnieku tiesību aizstāvība un gaļas industrijas negatīvās ietekmes mazināšana, interpretācija par to, kādiem līdzekļiem to var panākt atšķiras pat pašu veģetāriešu vidū. Tāpat atšķirīga ir arī cilvēku vēlme ierobežot savas vēlmes un vajadzības šīs idejas vārdā, tāpēc veģetāriskam ir izveidojušies ļoti daudzi apakš virzieni. Šeit būs daži no populārākajiem veģetārisma veidiem, kurus apkopojis www.oiapostas.com.

Ovolaktoveģetārisms ir viens no izplatītākajiem veģetārisma veidiem gan Latvijā gan pasaulē. Šī veģetārisma veida piekritēji neēd neko, kā izgatavošana prasa dzīvnieku upurus, jeb kā pagatavošanai ir jānogalina dzīvnieks. Ovolaktoveģetārieši neēd gaļu, tajā skaitā zivju gaļu, putna gaļu un jūras veltes, kā arī dzīvnieku taukus un produktus, kuru izgatavošanā tiek lietoti dzīvnieku tauki. Dzīvnieku izcelsmes produktus, ko var iegūt nenogalinot dzīvnieku, kā, piemēram, olas un piena produktus šī veģetārisma veida piekritēji ēd. Nereti atsevišķi tiek izdalīts laktoveģetārisms, kura piekritēji lieto piena produktus, bet neēd olas, kā arī ovoveģetārisms, kura piekritēji ēd olas, taču uzturā nelieto piena produktus.

Vegānisms ir tā saucamais īstais veģetārisms. Nereti runājot par veģetārismu, tiek saprasts tieši vegānisms, kas nozīmē, ka uzturā netiek lietoti pilnīgi nekādi dzīvnieku valsts izcelsmes produkti. Vegāni neēd nekāda veida gaļu, olas, piena produktus un pat medu. Vegāni ir stingri pārliecināti, ka ļaunumu dzīvniekiem nodara ne vien nogalināšana tiešā veidā, bet arī viņu izmantošana pārtikas produktu ieguvē, jo tā ir dzīvnieku mocīšana.

Frutārisms ir ļoti stingrs vegānisma veids. Frutāristi ne vien atsakās no gaļas un jebkādiem dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem, bet arī daudziem augu valsts izcelsmes produktiem. Viņi var ēst, piemēram, augļus un ogas, jo noplūcot no auga šo daļu, augs neiet bojā un var turpināt augt. Graudaugus un saknes frutāristi neēd, jo, lai tos iegūtu, ir jāiet bojā pašam augam. Frutārisms netiek vērtēts īpaši pozitīvi, jo šāds uzturs ir nepietiekams un nav iespējas uzņemt visas organismam vajadzīgās uzturvielas.

Fregānisms arī nereti tiek pieskaitīts pie veģetārisma veidiem, kaut gan fregānistu ideoloģija ir visnotaļ atšķirīga no veģetāriešu ideoloģijas. Ja veģetārieši cīnās tikai pret gaļas industriju, tad fregānisti pret visu tirgus ekonomiku kopumā. Viņi uzskata, ka ražotāji un tirgotāji tikai izmanto patērētājus un cenšas viņus apkrāpt. Fregānisti parasti pārtiek no tā, ko citi izmet laukā, tādā veidā mazinot pārtikas izniekošanu un nepiedaloties tirgus ekonomikā. Jāsaka gan, ka daudzi fregānisti ēd gaļu un dzīvnieku izcelsmes produktus, taču, tā kā viņi to nepērk paši, viņi neveicina gaļas industrijas attīstību.

Šīs gan nav vienīgās veģetārisma diētas. Katrai no tām var būt dažādi atzari, apakš veidi un izņēmumi. Piemēram, ir veģetārieši, kas atdzīt tikai vienas kultūras, piemēram, rīsu, lietošanu uzturā. Katram veģetārisma apakš veidam ir sava doma un ideja.

Paldies oiapostas.com!